Ņemot vērā, ka autobusā bija ļoti maz cilvēku, man kļuva garlaicīgi, tāpēc sāku vērot pasažierus. Piebraucot pie kādas pieturas, iekāpa cienījama vecuma kundze, kura, šķiet, bija ap 80 gadiem.
Viņa ar nelielu piepūli izvilka no kabatas kabataslakatiņu, kurā bija ielocīta nauda, un ar lielu rūpību sāka to skaitīt. Kad viņa bija saskaitījusi vajadzīgo summu biļetei, pasniedza to šoferim un pieklājīgi lūdza viņu apstāties nākamajā pieturā, lai viņa varētu izkāpt.
Kas bija visai savādi, šofers naudu neņēma, un viņa reakcija pārsteidza visus pasažierus. Vēl jo vairāk, viņš izvilka savu maku, palūdza kundzei pagaidīt dažas minūtes, un tad pats izkāpa no autobusa, atstājot visus pārējos neizpratnē.
Vīrs piezvanīja un pateica, ka pamet mani citas dēļ – tādu manu reakciju viņš noteikti negaidīja
Viņš ātri ieskrēja tuvējā veikalā un drīz vien atgriezās ar maisu, kas bija piepildīts ar dažādiem produktiem – pienu, krējumu, maizi un gaļu, atstājot pasažierus ar interesi par viņa iepirkumiem.
Viņš piegāja pie kundzes un iedeva viņai maisu ar iepirkumiem, taču kundze, sajutusi neērtības sajūtu, sākotnēji atturējās to ņemt, sakot, ka no savas pensijas naudiņas jau pietiek visam nepieciešamajam.
Šoferis, redzot, ka kundze turpina atturēties, galu galā uzspieda viņai paņemt maisiņu, norādot, ka, ja viņa to neizdarīšot, viņš to izmetīšot ārā, kas lika viņai piekrist. Vecmāmiņa izteica pateicību par šādu sirsnīgu rīcību.
Daudzi profesionāli ieteikumi, kurus ievērojot iegūsi perfektu kartupeļu ražu
Šoferis atkal apsēdās savā krēslā, un viens no pasažieriem neizturēja un izteicās… “Vai tiešām bija tā vērts tērēt mūsu laiku un vēl kavēt mūs šādi”?
Un tad notika kas iespaidīgs!
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
